Latvijā jau vairākus gadus ir jūtams ievērojams kvalificētu STEM (zinātņu, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas) skolotāju trūkums, īpaši programmēšanas un digitālo prasmju jomā. Šī problēma ir aktuāla ne tikai Latvijā, bet arī daudzās Eiropas un pasaules tautās. Viens no galvenajiem iemesliem ir straujā tehnoloģiju attīstība, kuras dēļ izglītības sistēmas nav spējušas sekot līdzi skolotāju sagatavošanai digitālajam laikmetam, kas attīstās. Turklāt mazāk jauniešu pēc vidusskolas uzsāk skolotāja karjeru. Saskaņā ar statistiku pēdējo trīs gadu laikā ir būtiski samazinājies to studentu skaits, kuri apmāca pedagoģisko kvalifikāciju.
Konkrēti Latvijā šie izaicinājumi ir atstājuši tūkstošiem studentu nepietiekami vai pilnīgi bez izglītības šajās jomās, kas negatīvi ietekmē viņu konkurētspēju un turpmākās karjeras izredzes. Rezultātā valsts riskē zaudēt daudzus potenciālos speciālistus zinātnes un tehnoloģiju profesijās, kas ir vēl izteiktāka problēma laukos. Vai tas nozīmē, ka studenti ir jāatstāj bez iespējām apgūt šos priekšmetus?
Latvijas izglītības tehnoloģiju uzņēmums Datorium ir ieviesis risinājumu, kas izmanto modernu, uz tehnoloģijām balstītu izglītības sistēmu, kas tagad ieviesta 89 valsts skolās, efektīvi mācot aptuveni 5000 skolēnu nedēļā. Šis projekts unikāli risina kvalificētu digitālo prasmju, programmēšanas un STEM skolotāju trūkumu, izmantojot paša Datorium izglītības tehnoloģijas un inovatīvas mācību metodes atbilstoši valsts izglītības standartiem. Datorium mācīšanas pieejā tiek izmantots hibrīdizglītības modelis, kas kļūst arvien populārāks Eiropā un kas apvieno klātienes un tiešsaistes apmācības. Turklāt spēlēšanas metode ievērojami palielina studentu iesaistīšanos un motivāciju, apvienojot tiešsaistes un bezsaistes mācību pieredzi.
Datorium risinājuma pamatā ir tehnoloģija, kas aptver dažādus studentu mācīšanās un līdzdalības aspektus, tostarp interaktīvu iesaistīšanos, tiešsaistes sadarbību, komandas darbu un tūlītēju atgriezenisko saiti. Šīs modernās metodes lielā mērā balstās uz tehnoloģijām, kā rezultātā Datorium komanda izstrādā unikālu robotprogrammatūru, kas automātiski palīdz skolotājiem visā mācību procesā. Šī novatoriskā sistēma izmanto tokenizāciju, piešķirot studentiem žetonus vai punktus par katru izglītības darbību.
Projekts līdz šim ir uzrādījis ievērojamus rezultātus, trīs gadu laikā iesaistot un izglītojot aptuveni 10 000 skolēnu, galvenokārt programmēšanas un digitālo prasmju jomā. Ir iesaistīti aptuveni 220 skolotāji, uzlabojot savas digitālās un izglītības tehnoloģiju prasmes. Datorium ir atbalstījis skolotāju prasmes izmantot digitālos rīkus un to pielietojumu izglītībā. Tikai pēdējā pusgada laikā uzņēmums ir apmācījis 800 skolotājus visā Latvijā, kā efektīvi izmantot mākslīgo intelektu izglītībā, paaugstinot produktivitāti. Datorium izveidoja arī Latvijā pirmo AI skolotāju palīga rīku, ģenerējot kvalitatīvus mācību materiālus dažādiem mācību priekšmetiem atbilstoši Latvijas izglītības standartiem.
Datorium izglītības tehnoloģija pamazām iegūst atzinību Eiropas līmenī. 2023. gadā uzņēmums pabeidza Eiropas Komisijas ES Digitālās izglītības paātrinātāja programmu, kurā tika izvēlēts kā viens no sešiem perspektīvākajiem EdTech projektiem Eiropā. Tajā pašā gadā Datorium iepazīstināja ar savām atziņām Somijas lielākajā izglītības pasākumā Educa un tikās ar Somijas izglītības ministru.
Šogad Datorium tika uzaicināts dalīties pieredzē uz skatuves Eiropas lielākajā izglītības tehnoloģiju izstādē UK Bett 2024 un Nīderlandes vadošajā pasākumā IPON 2024. Uzņēmums atbalsta jauniešus konkursos un hakatonos, vienlaikus nepārtraukti radot tādas inovācijas kā Datorium Tech Stage. , Latvijas lielākais jauniešu tehnoloģiju pasākums, līdzās hakatoniem, spēlēm un vasaras nometnēm. Datorium aktīvi atbalsta tādas Eiropas Komisijas iniciatīvas kā EU CodeWeek un DigiEduHack.
Raugoties nākotnē, Datorium ir veltīts tam, lai nodrošinātu kvalitatīvu STEM izglītību ikvienam Latvijas skolēnam un atbalstītu skolotājus šajā jomā. Tās pieredze un atzinība apliecina, ka digitālā izglītība ir ne tikai ceļš uz personīgo izaugsmi un labklājību, bet arī vitāli svarīga valsts konkurētspējai globālajos tirgos.
