Īsumā

• praktiskāk ir iegādāties klēpjdatoru nekā galddatoru, operētājsistēma Windows būs ērtāka studijām nekā Mac (macOS) vai Linux
• klēpjdatora monitoram jābūt vismaz 14 collas un matētam (pret atspulgu) ar IPS tehnoloģiju, labāk, ja students pievieno klēpjdatoru otrajam lielākam monitoram un strādā ar diviem
• ja svars un pārnesamība ir prioritāte, 14 collas ir labākas, pretējā gadījumā ir vēlams 15 collas
• primārajai krātuvei jābūt SSD tipa (labāks M.2 formāts) un vismaz 256 GB
• vismaz 8 GB RAM ar DDR4 tehnoloģiju
• NEiesaku datorus ar Pentium, Celeron un Atom procesoriem vai to ekvivalentiem
• Es iesaku vismaz Intel (vai līdzīgu AMD Ryzen) Core i3, i5 vai jaunāku
• apstrādes jaudu var viegli salīdzināt ar PassMark testa izmēru (ieteicams vismaz 3000)
• Eiropā jūs varat iegādāties ļoti labu klēpjdatoru studijām par aptuveni 400-700 eiro

Ņemot vērā tehnoloģiju un digitālās transformācijas attīstības tempu daudzās jomās un pašu izglītību, ir vēlams, lai jebkuram studentam pēc iespējas agrāk būtu savs personālais dators. Bet kurš - galddators vai klēpjdators? Jāatzīst, ka galddatori zaudē popularitāti vienkāršākām lietojumprogrammām, un klēpjdatori kļūst arvien populārāki, un tie arvien vairāk tiek novēroti skolās, universitātēs un darbavietās. Mūsdienās tie ir diezgan spēcīgi, ērti lietojami, un pats galvenais, tie nodrošina pārnesamību un ērtības darbam gandrīz jebkur. Klēpjdators tagad ir obligāts nosacījums skolēnam vai studentiem, jo bez tā mācīšanās kļūst ierobežota un bez interaktīvām iespējām. Jāatzīmē, ka ne planšetdators, ne viedtālrunis nevar pilnībā aizstāt klēpjdatoru.

Ļaujiet studentam “noskaņot” savu datoru.

MacBooks ar to standartizēto un neelastīgo konfigurāciju un ne tik elastīgo MacOS operētājsistēmu nevarētu būt vispraktiskākā izvēle kā pirmais studenta dators, it īpaši, ja runa ir par cenu. No populārākajām operētājsistēmām praktiskākas varētu būt Linux un Windows. Linux (tā izplatīšana, piemēram, Ubuntu, Linux Mint vai citi) ir bezmaksas un salīdzinoši stabilāks, taču ērtai lietošanai tas prasa papildu zināšanas un prasmes, kuras studentam varētu pietrūkt. Tādējādi varētu būt praktiskāk sākt ar Windows, jo tā atbalsta daudzas populāras lietojumprogrammas un ierīces, tiek aktīvi izmantotas akadēmiskajā un biznesa pasaulē un ir diezgan viegli iestatāmas un lietojamas.

Jums jāpatur prātā, ka, attīstoties digitālajām un kodēšanas prasmēm, students, visticamāk, būs ieinteresēts eksperimentēt ar datoru / klēpjdatoru un var instalēt divas operētājsistēmas vienu klēpjdatoru. Piemēram, profesionāliem programmētājiem labi jāzina visas trīs galvenās operētājsistēmas un jāspēj tām izstrādāt lietojumprogrammas.

Monitoram jābūt gaišam, patīkamam acīm un skaidri redzamam no visiem leņķiem.

Mūsdienās studēt vai strādāt ar vienu monitoru nav īpaši ērti. Mēs jau strādājam ar diviem, trim vai pat vairāk monitoriem. Acīmredzot tas nav paredzēts izklaidei, bet tikai nepieciešamībai. Piemēram, pirmajā monitorā mēs veicam savu darbu, un tajā pašā laikā otrajā monitorā mēs sazināmies ar kolēģiem, klasesbiedriem vai skolotāju un vērojam, kas notiek saimnieka monitorā, kad ir iespējots ekrāna koplietošanas režīms. Šo iemeslu dēļ es ļoti iesaku jau skolas vecumā pierast pie darba ar diviem monitoriem. Mūsu gadījumā primārais ir klēpjdatora monitors, bet papildu - ārējs monitors, kas varētu būt daudz lielāks un kuru vajadzības gadījumā var viegli savienot ar klēpjdatoru. Ja jums ir mazs budžets, kā otro monitoru varat izmantot arī jebkuru esošu televizoru.

Gandrīz visiem klēpjdatoru monitoriem tirgū ir šķidro kristālu displeji (LCD). LCD displeji ar IPS tehnoloģiju nodrošina labākos skata leņķus, taču ir nedaudz dārgāki. Matētais ekrāns ir vairāk piemērots skolniekiem, jo tas nodrošina labāku redzamību spilgtā gaismā, piemēram, griestu ugunīs skolā un saulē. Piezīmjdatora ar skārienekrānu pirkšana nav prioritāte, jo tas ir dārgs un to var maz izmantot praksē.
Runājot par piezīmjdatoru monitoru lielumu, labākā izvēle būs 15 collu monitori. 13 collu monitori praksē nav īpaši parocīgi, it īpaši, ja runa ir par attēlu apstrādi, video rediģēšanu, web dizainu, programmēšanu vai prezentācijas sagatavošanu. Ja svara samazināšana joprojām ir prioritāte, pēdējā laikā ir populāri 14 collu piezīmjdatori, kas var būt ērts kompromiss.

Neuztraucieties par atmiņas lielumu, labāk padomājiet par tā kvalitāti.

Datoriem un klēpjdatoriem ir divas galvenās atmiņas:

• Operatīvā atmiņa, kuras galvenā funkcija ir saglabāt datus, ko pašlaik izmanto atvērtās programmas, un “aizmirst” šos datus, kad tie tiek aizvērti;
• pastāvīgā atmiņa, kurā pastāvīgi tiek saglabāti sistēmas faili, dažādu programmu faili un, protams, lietotāja faili.

Mēs iesakām vismaz 8 GB RAM (DDR4 tips) skolas datoram. Ja būs mazāks RAM apjoms, būs grūti atbalstīt vairākas vienlaikus atvērtas programmas vai vietnes, un tās darbosies daudz lēnāk. Pastāvīgai atmiņai ir ļoti ieteicams izmantot SSD, nevis HDD. SSD ir nākamās paaudzes atmiņas tehnoloģija, kurai nav fiziski kustīgu daļu, tāpēc tās darbojas daudz ātrāk. Tādējādi, ja jums ir jāizvēlas, piemēram, 2 terabaiti (2048 gigabaiti) cietā diska vai 256 gigabaiti SSD, tad, neskatoties uz tā lielumu, otrā iespēja ir ievērojami labāka. Ir svarīgi zināt, ka SSD lietošanai ir jūtama pozitīva ietekme uz datora ātrumu pat vairāk nekā jaudīga procesora izvēlei. Sistēmas failu glabāšanai labāk ir M.2 formāta SSD nekā parastajam SATA SSD.

Paturiet prātā, ka pastāvīgās atmiņas lielums nebūs liela problēma, jo lielākā daļa filmu vai mūzikas krātuves jau tiek veikta mākoņos (piemēram, Spotify, Netflix), un darbā mēs aktīvi izmantojam arī Google, Dropbox, Microsoft vai citas mākoņu krātuves, produktivitātes un sadarbības platformas. Galu galā, ja nepietiek vietas, varat izmantot arī ārējos diskus ar USB savienojumu. Tomēr praksē vairumā gadījumu ir ērtāk izmantot mākoņa disku, jo tas ir drošāks, pieejams no jebkuras ierīces visā pasaulē ar piekļuvi internetam un ērti pieejams komandas darbam.

CPU jābūt ekonomiskam, bet pietiekami jaudīgam

Intel i3 sērijas vai augstāks procesors (vai līdzīgs cita ražotāja, piemēram, AMD Ryzen modelis) ir labāk piemērots studentiem, kuri nopietni vēlas datoru izmantot mācībām. Datori ar Intel Pentium, Celeron un Atom procesoriem (vai to ekvivalenti no citiem ražotājiem) vispār nav ieteicami, jo tie ir efektīvi piemēroti teksta rakstīšanai, filmu skatīšanai un pārlūkošanai. Ja students ātri attīstās un sāk iesaistīties, piemēram, mazā video vai attēlu apstrādē, Excel datu apstrādē, programmēšanā, tīmekļa dizainā un tīmekļa vietnes izstrādē, prezentāciju sagatavošanā, tad i3 procesors vēlēsies mainīt pēc gada vai diviem. Šajā gadījumā, ja budžets atļauj, labāk izvēlēties jaudīgāku i5 procesora modeli, pat i7.

Ir svarīgi zināt, ka procesora specifikāciju dēļ var gadīties, ka kāds i3 procesors var būt jaudīgāks nekā i5, vai arī konkrēts i5 procesors var būt jaudīgāks nekā i7. Tāpēc ir ļoti ieteicams pārbaudīt datora CPU jaudu, pat neiedziļinoties detaļās, piemēram, izmērot PassMark. Tas ir ļoti vienkārši, meklētājā ierakstiet vārdu “Passmark” un pievienojiet procesora modeļa nosaukumu. Sākuma līmeņa datoram vajadzētu būt lielākam par 3000, un vairāk nekā 6000 jau ir spēcīgs produktīvs dators skolēniem.

Svars, kustīgums, izmērs un cena

Jāatzīmē, ka students bieži nēsā savu klēpjdatoru. Parasti, ņemot vērā svaru, līdz 16 gadu vecumam ir labāk izvēlēties klēpjdatorus, kuru svars ir aptuveni 1,5 kg. Pārsvarā tie ir klēpjdatori ar ekrāna izmēru aptuveni 14 collas. Studenti, kas vecāki par 16 gadiem, jau var iegādāties lielākus datorus - apmēram 15,6 collas, kuru svars jau būs aptuveni 2 kg.

Klēpjdatoru, kas atbilst iepriekšminētajiem kritērijiem, Eiropā var iegādāties par cenu 400-700 eiro.